Кадр выше наш. Полное медиа с Facebook запрошено — подставим его сюда, как только приедет.
👇👇👇
„Laiwera kungs, jums ir 72 stundas.“ Es joprojām atceros to brīdi, kad mana dzīve pilnībā mainījās. Mani sauc Jānis Bērziņš. Man ir 38 gadi, un es dzīvoju kopā ar savu sievu Līgu un mūsu diviem bērniem Rīgā, Ziepniekkalnā. Emmai ir 10 gadi, Fēliksam — 7. Mēs ar Līgu pārcēlāmies uz Rīgu no Liepājas pirms desmit gadiem. Mēs atbraucām ar diviem čemodāniem un cerību, ka šeit varēsim kaut ko izveidot. Sākumā ņēmām jebkuru darbu, ko varējām atrast: noliktavās, tīrīšanā, piegādes dienestos. Galvenais, lai kaut kā iztiktu. Pēc trim gadiem mūsu dzīve beidzot nostabilizējās. Es ieguvu darbu par servisa tehniķi ražošanas iekārtām vienā uzņēmumā, bet Līga atrada darbu par pārdevēju apģērbu veikalā. Mums beidzot bija normāla, mierīga dzīve. Kādā brīdī mēs piepildījām savu lielo sapni un nopirkām paši savu dzīvokli. Nelielu divistabu dzīvokli Ziepniekkalnā par 235 000 eiro. Mums toreiz nebija daudz pašu līdzekļu, tāpēc ikmēneša kredītmaksājums bija apmēram 1150 eiro. Ne vienmēr bija viegli, bet mēs tikām galā. Tā turpinājās gadiem — līdz 2026. gada sākumam. Janvārī uzņēmums pēkšņi paziņoja par štatu samazināšanu. Es biju viens no darbiniekiem, kas zaudēja darbu. Es uzreiz sāku meklēt jaunu vietu. Bet ātri vien izrādījās, ka mana profesija vairs gandrīz nav pieprasīta. Daži ražošanas uzņēmumi slēdzās, citi nodeva tehnisko apkopi ārpakalpojumos. Es gāju uz darba intervijām, bet vienmēr izvēlējās jaunākus pretendentus vai cilvēkus ar aktuālākiem sertifikātiem. Es pavadīju divus mēnešus, papildinot savas zināšanas, un iztērēju arī pēdējos uzkrājumus. Bet, kad es biju pabeidzis, piemērotu vakanču bija vēl mazāk. Pirmos sešus mēnešus vēl varējām dzīvot no uzkrājumiem. Tad tie beidzās. Līga ņēma papildu maiņas, bet kādā brīdī vienkārši vairs nepietika. Beigu beigās mēs vairs nevarējām regulāri maksāt kredītu. Viens mēnesis. Trīs mēneši. Astoņi mēneši. Banka zvanīja katru dienu. Tad atnāca ierakstītās vēstules. Un visbeidzot — pēdējais brīdinājums. Kopā mēs bijām
