Pērkona spin
Veči, es šobrīd esmu tādā transā, ka pirksti trīc un knapi trāpu pa taustiņiem...😬 Esmu parasts darba rūķis no Rīgas. Vergoju būvobjektā Skanstē pa 10–12 stundām dienā. Mugura lupatās, tas mūžīgais griezīgais vējš no Daugavas un pelēkais Rīgas lietus, kas iet cauri kauliem. Maksā it kā normāli, bet pēc īres samaksas Purvciemā un čekiem Maximā, kabatā paliek čiks. Karoče, klasiskais „vāveres ritenis”. Mana Emīlija šobrīd ir septītajā mēnesī. Vakar iegājām Pepco, viņa skatījās uz tām mazajām bēbīšu drēbītēm, bet es galvā izmisīgi skaitīju, cik mums palicis līdz algai. Man vienkārši rāva ciet no bailēm: kā es savai meitiņai nodrošināšu normālu dzīvi, ja pats esmu iestrēdzis šajā vergošanā līdz kapa malai? Vakar mans pārinieks, vecais labais Jānis, tieši Circle K uzpildes stacijā pēkšņi paziņo: — „Viss, veči, es eju prom no darba. Dodos brīvsolī.” Es biju mēms: — „Jāni, tu ko, prātu esi izpļāpājis? Kur tu tagad atradīsi tik stabilu darbu?” Viņš pasmīnēja, atvēra Swedbank aplikāciju un pa