Spēlē tagad ✅
🔴 Man bija tik kauns iet uz NVA… 🔴 Mani sauc Līga Liepiņa. Man ir 32 gadi, un es dzīvoju Rīgā, nelielā dzīvoklī Purvciemā. Es esmu vientuļā mamma. Manai meitai Laurai ir 6 gadi. Viņas tēvs dažreiz maksā uzturlīdzekļus… kad atceras. Dažreiz tie ir 120 €. Dažreiz — vispār nekas. Es strādāju par kasieri Maxima. Visu dienu uz kājām, dažreiz pat 10 vai 12 stundas no vietas. Es smaidu klientiem, kuri iepērkas par 150 vai 200 €, kamēr pati katru eiro pārskaitu divreiz. Jā, es saņemu VSAA pabalstus, ģimenes pabalstu un nelielu piemaksu par darba aktivitāti. Bet, kamēr pats neesi viens audzinājis bērnu, to pa īstam nav iespējams saprast. Naudas nekad nepietiek ilgam laikam. Skolas pusdienas. Apģērbs. Sabiedriskā transporta biļetes. Rēķini. Pārtika. Mūsu nelielā divistabu dzīvokļa īre ir 410 € mēnesī. Pēc tam elektrība, ūdens, apdrošināšana, transports, pārtika… Un mēneša beigās gandrīz nekas nepaliek. Pagājušajā mēnesī Lauras apavi viņai kļuva par mazu. Zole burtiski nāca nost.